Deivijs ir frīzietis . Un tas izsaka visu. Kad savulaik ieraudzīju sludinājumu, ka tiek pārdots frīzietis, nedomājot zvanīju un teicu: „Pērku“. Jau tai pat dienā braucu skatīt un drīz vien viņš bija manējais.
Deivijs nav vienkārši zirgs, jo viņš ir frīzietis. Lepns vienpatis, kuram ļoti svarīgs viņa cilvēks. Vēl vairāk – cilvēks, kas saprot zirgu un mīl un cenšas saprast frīziešus. Šo nevar skatīt atsevišķi, jo frīzietis ir kaut kas vairāk kā zirgs.
Ai, jā, es tik ļoti mīlu frīziešus, ka varu viņiem dziedāt slavas dziesmas kaut katru dienu un ik minūti...:)
Kāpēc?
Viņš mēdz pēkšņi sastingt un vērties tālumā. Sākumā domāju, ka šī ir tieši Deivija iezīme, bet izrādās – frīžiem raksturīga. Tāpat kā spēja ļoti ātri apgūt dažādus trikus, ko viņi izpildīs ļoti un pat pārāk labprāt. Frīžiem vispār nepatīk standarta treniņi. Viņi gluži vai pieprasa, lai būtu interesanti. Un vēlams katru reizi savādāk. Faktiski tas patīk visiem zirgiem, bet frīži (vismaz Deivijs) pat ļoti māk parādīt savu attieksmi PRET garlaicību.
Interesanti, bet frīžiem kompānijai vajag frīzu. Šo man nu jau apliecinājuši vairāki frīžu pazinēji. Šī atziņa apstiprina arī manus novērojumus, jo Deivijs, neskatoties uz faktu, ka viņam ļoti svarīgs ir bars, vienmēr bijis nedaudz nostāk no visiem.
Piekrītu apgalvojumam, ka frīzietis ir viena cilvēka“ zirgs. Jo tieši savam cilvēkam viņš parādīs visas savas labākās īpašības. Un savu īpašo pieķeršanās spēju.
Uzliekot galvu uz mana pleca un dziļdomīgi šņākuļojot ausī.
Sekojot man līdzi , lai kur es dotos, ziņkārīgi vērojot katru manu kustību.
Sadzirdot, ka es saucu, strauji dodoties manā virzienā, kaut viņam jātnieks mugurā. Jā, un pret nezināmiem cilvēkiem savā mugurā Deivijs arvien izteiktāk mēdz izrādīt savu attieksmi – negribu...
Ar tik nopietnu nopietnību apgūstot visu jauno un tik aizkustinoši izrādot savu aizvainojumu, ja neesmu pakļāvusies viņa slinkumam un dažkārt neveiksmīgajiem jociņiem....
