Vai “Gribu iemācīties jāt.” Atbildu: “Lieliski! Taču vispirms iemācies redzēt un dzirdēt zirgu!”
Hmm, tas taču esot tik vienkārši. Redzēt un dzirdēt zirgu. Te viņš nāk – lielais un skaistais dzīvnieks, pieglauž savu mīksto purnu tev pie pleca; pabaksta pie tavas rokas, pieprasot kādu gardumu un, šķiet, draudzība uz mūžu ir sākusies.
Diemžēl nē. Tu esi bijis tikai mirklis zirga dzīvē. Ziņkāres objekts, kuru apostīt, jo no tavām kabatām nāk kārumu smarža. Un viss.
Vispirms iemācies vērot zirgus. Viņu uzvedību barā. Pievērs uzmanību mazajiem bariem, kuri ir izveidojušies lielajā barā un uzdod sev jautājumu, kāpēc tieši šie zirgi draudzējas un kāpēc dažus zirgus bars šobrīd ignorē. Vai kāpēc pie siena čupas drīkst pienākt vieni zirgi, bet citi nē. Vērojot kā zirgi ēd, var ļoti labi noteikt, kāda šobrīd ir hierarhija barā.
#augustastallis barā joprojām savas pozīcijas ir saglabājis lielais un varenais Lezoto. Taču viņa “mazajam” baram ir pievienojies Korelī – arī augumā varens un spēcīgs zirgs, kurš vienu brīdi bija izdomājis, ka pietiek Lezoto vadīt baru. Laiks doties viņam pensijā. Tad gan varēja novērot arī dažus skarbākus attiecību skaidrošanas brīžus, līdz abi sadalīja savas ietekmes zonas. Savā bariņā viņi pieņēmuši enerģisko skaistuli Kerolu, kura kļuvusi par sava veida direktori – rīkotāju. Kamēr lielie vīri atpūšas, dāma ievieš kārtību. Smieklīgi vērot, kad bars dodas mājup – uz stalli. Ja pirmā devusies iekšā Kerola, kura nolēmusi apskatīt, kas mājās jauns, tad viss bars stāvēs un gaidīs, kamēr kundzīte ieies savā boksā. Tikai tad savās mājvietās ies iekšā pārējie. Protams, izņemot Korelī un Lezoto. Tie, pastumjot visus malā, uzreiz ieies savos boksos.
Pievērs uzmanību zirga ausu kustībām; zirga astei; stājai, nāsīm… Kā viņš bubina vai zviedz. Ja Tu spēsi zirga valodu lasīt, Tu sapratīsi kā zirgs jūtas, ko darīs jau tuvākajās sekundēs, kas viņu satrauc vai nomierina.
Starp citu, zirgs ir ļoti ziņkārīgs dzīvnieks. Pavisam nesen ganos biju nometusi savu jaku un pati aizgājusi nedaudz tālāk, apgūlos tvert foto mirkļus. Vispirms viss bars cēli aplēkšoja man apkārt. Tad katrs piegāja pie jakas, to apostīja un pēc tam rindas kārtībā devās mani pabikstīt ar purnu. Tā tak nevar būt, ka es ganos guļu!
Interesanti, jo biežāk esi zirga barā (staigā, vēro, runā. Arī strādā ar zirgu barā…), jo “ciešākas” attiecība ar baru Tev kļūst. Tu it kā kļūsti viens no viņiem. Viņi tevi pieņem. Tu vairs neesi tikai cilvēks, kurš jārespektē. Tu kļūsti par cilvēku, kuru zirgi redz. Pavēro, strādājot vai esot ar savu zirgu, vai viņš tevi redz? Jo tikai tad, kad zirgs tevi redz, jums ir patiesi radies kontakts. Un atceries, ka tas, ka zirgs uz tevi skatās, nenozīmē, ka viņš tevi redz. Redzēt nozīmē, ka zirgs ir ar tevi kontaktā.
Zirgs ir bara dzīvnieks. Un bara dzīvnieks neizrāda sāpes līdz pēdējam. Arī šis ir arguments, kāpēc jāiemācās vērot zirgs. Jo tikai tā tu laicīgi spēsi pamanīt smalkākās izmaiņas viņa uzvedībā, kas, iespējams, norāda uz sāpēm.
Kad dažas dienas esi pavērojis zirgus, Tev šķiet, ka nu jau visu zini? Lai saprastu zirgu ar vienu dzīvi ir par maz.
Es nezinu, kāpēc Dievs, radot zirgu, nolēmis, ka cilvēks to varēs izmantot savu iegribu izmantošanai. Es patiesi nespēju atbildēt, kāpēc pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuriem smieklīgi šķiet mani stāsti par zirgu spēju uztvert mūsu smalkākās enerģijas, emocijas un jūtas. Un kuri turpina zirgu izmantot kā darba, sporta vai izklaides mašīnu, nedzirdot un neredzot, ko zirgs viņam vēlas pateikt.
Es zinu tikai vienu - zirgs ir visa mana dzīve. Un savā pēdējā dienā es joprojām centīšos atbildēt uz jautājumu – kā saprast zirgu?
